Polija pieprasa lielāku lomu sarunās par kara nākotni Ukrainā

Polija uzskata, ka tās ietekme lēmumos par kara izbeigšanu Ukrainā pašlaik nav pietiekama. Ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis norādījis, ka valstīm, kuras atrodas vistuvāk Krievijas agresijai, jābūt noteicošajai lomai Eiropas drošības arhitektūras veidošanā. Tas ir būtiski.

Intervijā vācu izdevumam Frankfurter Allgemeine ministrs pauda kritiku par pašreizējo diplomātisko kārtību, kurā dominē Vācija, Francija un Lielbritānija. Austrumeiropas valstis paliek ēnā. Sikorskis uzsvēra, ka Polija ir tiešs kaimiņš gan Ukrainai, gan Krievijai, tādējādi uzņemoties ievērojamus drošības riskus. Mēs esam priekšējā līnijā.

Ministrs atgādināja par reģiona demogrāfisko svaru, norādot, ka starp Baltijas, Melnās un Adrijas jūras reģioniem, kā arī Skandināvijā dzīvo aptuveni 150 miljoni cilvēku. Šo iedzīvotāju drošība ir tieši apdraudēta. Viņu viedoklis ir svarīgs.

Mēs esam gan Krievijas, gan Ukrainas kaimiņi; jūs Vācijā tādi neesat, uzsvēra Polijas ārlietu ministrs.

Lai risinātu šo disproporciju, Sikorskis piedāvā vairākus ceļus:

• Aktīvāka Eiropadomes iesaiste diplomātiskajos procesos.
• Īpašas labas gribas koalīcijas izveide sarunām.
• Stingrāka ES līgumu ievērošana lēmumu pieņemšanā.

Šie izteikumi iezīmē jaunu diskusiju vilni par to, kurām valstīm jāuzņemas vadošā loma Ukrainas nākotnes sarunās. Diskusijas kļūst arvien skaļākas.