IZM spītīgi virza izmaiņas izglītībā pirms mācību gada sākuma

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noraidījusi aicinājumus atlikt plānotās izmaiņas skolēnu vērtēšanas sistēmā, uzstājot uz to ieviešanu vēl pirms 1. septembra. Ministrija norāda, ka ieceres ir balstītas valdības rīcības plānā un ilgstošās konsultācijās, tādēļ neesot pamata kavēties ar to apstiprināšanu valdībā.

Strīdīgākais punkts ir centralizēto eksāmenu sliekšņa atcelšana

Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem paredz atteikties no minimālā centralizēto eksāmenu nokārtošanas sliekšņa pamatizglītības ieguvei. IZM savu nostāju pamato ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, norādot, ka eksāmeni kā obligāts nosacījums pamatizglītības apliecības saņemšanai rada nevajadzīgus šķēršļus skolēnu tālākai attīstībai. Pagājušajā mācību gadā šī prasība liedza 818 skolēniem iegūt pamatskolas beigšanas dokumentu.

Koalīcijā un nozarē valda bažas par sasteigtību

Ministru prezidents Andris Kulbergs pēc koalīcijas sanāksmes pauda viedokli, ka izglītības jomā sasteigti lēmumi nav vēlami, jo tie skar pedagogus un skolas visā valstī. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa kritizē četru dienu termiņu, kas dots grozījumu saskaņošanai, norādot uz nepietiekamu laiku tik apjomīgām pārmaiņām. Tikmēr politiskais spēks Jaunā vienotība jau paudis iebildumus pret ieceri atcelt eksāmenu slieksni, brīdinot par iespējamu izglītības kvalitātes kritumu.

Skolām plānota lielāka autonomija vērtēšanā

IZM iecerējusi piešķirt izglītības iestādēm lielāku brīvību skolēnu zināšanu vērtēšanā, paļaujoties uz skolu vadības un pašvaldību atbildību. Ministrija atzīst, ka atšķirības vērtējumu stingrībā starp dažādām skolām pastāvējušas vienmēr, taču uzsver, ka galvenais kritērijs atestāta saņemšanai joprojām būs sekmīgi gada vērtējumi mācību priekšmetos.