Gads pēc alkohola ierobežojumiem: vai paradumi tiešām mainās?
Latvija joprojām atrodas bīstami augstā vietā Eiropas alkohola patēriņa tabulās, taču gadu pēc stingrāku tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas aina sāk iegūt jaunas krāsas. Kamēr valsts institūcijas mēģina saskatīt pozitīvas tendences, tirgotāji sit trauksmes zvanus par nozares izdzīvošanu.
VID dati liecina par nelielu kritumu: šā gada pirmajā ceturksnī patēriņam nodotā alkohola apjoms sarucis par aptuveni 5%. Interesanti, ka pēc strauja krituma gada sākumā, martā jau bija vērojams neliels atkopšanās solis. Tomēr VID pārstāve Ilze Borance atgādina, ka vienkāršot šo ainu tikai ar laika ierobežojumiem būtu kļūda – savu artavu devis gan akcīzes nodokļa kāpums, gan mainīgā pirktspēja.
Veselības ministrija lēš, ka kopējais patēriņš pērn sarucis par puslitru uz iedzīvotāju, taču pilnvērtīgs izvērtējums vēl tikai priekšā.
Tikmēr lielveikalu ķēdes ziņo par gluži citu realitāti – bezalkoholisko dzērienu segments piedzīvo īstu renesansi. Pieprasījums pēc bezalkoholiskajiem vīniem un kokteiļiem audzis pat par vairāk nekā simts procentiem. Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs ir skeptisks: viņaprāt, ierobežojumi nav mainījuši dzeršanas kultūru, bet gan iedzinuši stūrī mazos lauku veikalus, no kuriem 15% jau pārtraukuši darbību.
Saeimai paredzēts iesniegt pilnu atskaiti līdz oktobra beigām, kas beidzot atbildēs uz jautājumu, vai šie aizliegumi ir bijuši efektīvs instruments sabiedrības veselības uzlabošanai vai tikai administratīvs slogs ekonomikai.
