Lauksaimnieki iebilst pret ES un Mercosur tirdzniecības nolīgumu

Eiropas lauksaimnieki pauž vienotu nostāju pret Eiropas Savienības un Dienvidamerikas valstu apvienības Mercosur tirdzniecības nolīgumu. Nozares pārstāvji norāda uz būtiskiem riskiem vietējiem ražotājiem. Politiķi šīs bažas ignorē.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver, ka nozare saskata negatīvu ietekmi uz savu konkurētspēju. Dienvidamerikā saražotā produkcija ir ievērojami lētāka. Tas rada nevienlīdzīgus apstākļus.

Lauksaimnieki īpaši akcentē vairākas problēmas:

• Atšķirīgas prasības augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā.
• Atšķirīgi darbaspēka un dzīvnieku labturības standarti.
• Neskaidrība par patiesajiem ražošanas apstākļiem importētajai produkcijai.

Lai gan nolīgumā ir iekļauti aizsardzības mehānismi, kas ļauj ierobežot pārmērīgu importa apjomu, ražotāji paliek skeptiski. Viņi uzskata, ka ieguvējas nozares, piemēram, auto industrija, varētu kompensēt zaudējumus citiem. Tas nenotiek.

Vienlaikus Gūtmanis atzīst, ka ne visas nozares būs zaudētājas. Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem Mercosur tirgus var pavērt jaunas izaugsmes iespējas. Kopš 1. maija tiek piemērots pagaidu tirdzniecības nolīgums. Tas atvieglo piekļuvi Brazīlijas, Argentīnas, Urugvajas un Paragvajas tirgiem.

Ārlietu ministrijas prognozes liecina, ka ES eksports uz šīm valstīm varētu pieaugt par 39%, radot vairāk nekā 440 000 jaunu darbavietu visā Eiropā.

Nolīgums paredz arī vienkāršotākas muitas procedūras un zemākus tarifus mašīnbūves, ķīmijas un pārtikas rūpniecības produkcijai. Tomēr lauksaimnieku neapmierinātība saglabājas. Dialogs ar politiķiem ir sarežģīts.