Vidējā alga pret realitāti: kā izdzīvot laukos ar 600 eiro

Kamēr Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka vidējā neto alga Latvijā pārsniegusi 1300 eiro, daudziem iedzīvotājiem reģionos šie skaitļi šķiet kā no citas pasaules. Gulbenes novada iedzīvotāja Iveta, kura ikdienā cīnās par izdzīvošanu ar 600 eiro ienākumiem, atzīst, ka oficiālā statistika pilnībā ignorē lauku realitāti.

Izdzīvošanas māksla ārpus pilsētām

Iveta savulaik strādājusi vietējā pienotavā par 250 eiro mēnesī, kas pat viņas vīram pēc atgriešanās no ārzemēm šķitis neticami mazs atalgojums. Lai savilktu galus, viņa audzē dārzeņus, pārvietojas ar velosipēdu un mēģina attīstīt mājražošanu, reģistrējot individuālo komersantu. Tomēr administratīvais slogs un zemā pirktspēja padara šo ceļu par smagu cīņu.

Statistikas un dzīves realitātes plaisa

Diskusijas par to, kā tiek aprēķināta vidējā alga, uzvirmojušas arī sociālajos tīklos. Centrālā statistikas pārvalde skaidro, ka dati tiek iegūti no 5,3 tūkstošiem uzņēmumu un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas. Tomēr iedzīvotāji norāda, ka šī izlase ne vienmēr atspoguļo to, kas notiek ārpus lielajiem centriem.

Atbalsta iespējas un to ierobežojumi

• Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā reģionālās mobilitātes atbalstu, kompensējot transporta vai dzīvesvietas izdevumus tiem, kas atrod darbu vismaz 15 kilometrus no mājām.
• Ilgstošajiem bezdarbniekiem un sociāli mazaizsargātajām grupām pieejami algoti pagaidu sabiedriskie darbi ar 300 eiro mēneša atlīdzību.
• Aģentūra sniedz arī konsultācijas biznesa plānu izstrādē, taču daudziem iedzīvotājiem šķērslis ir gan attālums, gan trūkstošais sākuma kapitāls.

Kamēr valsts ziņo par algu pieaugumu par 4-5% gada laikā, daudziem Latvijas iedzīvotājiem ikdiena joprojām ir balansēšana starp vairākiem ienākumu avotiem, lai segtu tikai pašu nepieciešamāko.