Kā Moldova atvairīja masveida digitālo uzbrukumu vēlēšanās

Moldovas parlamenta vēlēšanas kļuva par vienu no visintensīvākajiem digitālās ietekmes mērķiem Eiropā, kur 90% no konstatētās dezinformācijas tika izplatīti tieši platformā TikTok. Neskatoties uz koordinētiem botu tīkliem un mākslīgā intelekta radītiem dziļviltojumiem, valstij izdevās saglabāt savu proeiropeisko kursu.

Digitālā kara taktika

Bulgārijas un Rumānijas Digitālo mediju observatorijas un organizācijas Funky Citizens veiktā analīze atklāja, ka pirms vēlēšanām tika publicēti vairāk nekā 42 000 sociālo mediju ierakstu, no kuriem 13% saturēja mērķtiecīgu dezinformāciju. Funky Citizens pārstāvis Matejs Vrabije norāda, ka kampaņas mērķis bija diskreditēt prezidenti Maiju Sandu un viņas partiju, apsūdzot tos demokrātijas graušanā un nacionālo vērtību nodevībā.

Koordinēta iejaukšanās

Izmeklēšanā identificēti 160 viltus konti, no kuriem 99 tika izveidoti vienas dienas laikā, lai radītu viltus atbalstu prokrieviskajiem spēkiem. Uzbrukumos tika izmantoti:

• Mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi, kuros ministri it kā atzīstas korupcijā.
• Ar pareizticīgo baznīcu saistīti garīdznieki, kas izplatīja reliģisku propagandu.
• Oligarha Ilana Šora tīkli, kas finansēja apmaksātas kampaņas pret ES integrāciju.

Noturības atslēga

Kāpēc Moldova nesalūza? Eksperti uzsver, ka izšķirošs bija caurspīdīgums. Valsts iestādes atklāti komunicēja par visiem drošības apdraudējumiem, arestēja destabilizācijas mēģinājumu dalībniekus un slēdza viltus tīmekļa vietnes. Būtisku lomu spēlēja arī neatkarīgie žurnālisti, kuri atmaskoja dezinformācijas tīklu finansēšanas avotus un skaidrā naudā veiktos vēlētāju uzpirkšanas mēģinājumus.