Aizputē atgriezies unikāls 19. gadsimta Toras fragments

Aizputes kultūras namā, kas vēsturiski kalpojis kā ebreju lūgšanu nams, šajā septembrī atgriezies 19. un 20. gadsimta mijā tapis Toras fragments. Šis pergamenta tīstoklis ir vienīgā zināmā liecība, kas saglabājusies no kādreizējās Aizputes sinagogas piederumiem.

Vēsturiskais artefakts

Tora ir izgatavota no īpaši apstrādātas govs ādas, uz kuras teksts rakstīts ar melnu tinti un putna spalvu. Pergamenta gabali ir sašūti ar dzīvnieku cīpslu diegiem un piestiprināti pie koka ruļļiem. Artefaktu ilgus gadus glabājusi Ceļdomu ģimene, kuras tēvs 20. gadsimta 70. gados to ieguva ar nodomu izmantot kā bungu plēvi. Ģimenes pēcteči, zinot par Starpnozaru mākslas grupas SERDE interesi par vietējo ebreju kopienas vēsturi, nodeva fragmentu pētniekiem.

Izpētes nozīme

Toras fragmenta atgriešanās ir turpinājums plašākam pētījumam par Aizputes ebreju kopienu, kas aizsākās 2005. gadā ar ekspedīciju Folklora pilsētā. Pētnieki no Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes un Liepājas Universitātes dokumentēja iedzīvotāju atmiņas par kaimiņiem un kopīgo dzīvi pirms Otrā pasaules kara. Ieva Vītola un Signe Pucena 2006. un 2007. gadā apkopoja liecības par genocīdu, kas iznīcināja vietējo kopienu, vēlāk tās publicējot izdevumos Aizputnieku stāsti par ebrejiem un Stāsti par ebrejiem Aizputē.

Eksponēšana

Artefakta noformēšanu un eksponēšanu veica Varis Bitenieks, bet teksta pārskatīšanā palīdzēja Arturs Hansons. Fragments turpmāk būs apskatāms Atmodas ielā 16, tradīciju zālē, kas vēsturiski bijusi mazā sinagoga.