Pētnieki Nautrēnos dokumentē dzīvo kultūras mantojumu

Pēc sešu gadu pārtraukuma Latvijas folkloras pētnieki atgriezušies lauka darbā, šoreiz izvēloties Rēzeknes novada Nautrēnu pagastu. Divdesmit eksperti no piecām dažādām institūcijām nedēļas garumā devās pie vietējiem iedzīvotājiem, lai fiksētu ne tikai senās tradīcijas, bet arī mūsdienu dzīvesstāstus un drošības sajūtu pierobežā.

Cilvēki kā kultūrtelpas pamats

Pētnieki uzsver, ka kultūrtelpa nav tikai ģeogrāfiska vieta vai vēsturiski objekti, bet gan cilvēki, kas tur dzīvo un darbojas. Komandas, sadalītas desmit grupās, apciemoja gan amatniekus, gan novadpētniekus, tostarp metālmākslinieku Jāni Ļubku Zaļmuižā. Sarunas, kas sākotnēji plānotas kā īsas tikšanās, bieži izvērtās vairāku stundu garos stāstos par identitāti.

Jauns skatījums uz mantojumu

Šī ekspedīcija atšķiras no iepriekšējām, kas notika 20. gadsimta 50. un 80. gados. Latvijas Folkloras krātuves pētnieks Sandis Laime norāda, ka fokuss vairs nav tikai uz folkloras tekstiem, bet uz plašāku kontekstu. Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela skaidro, ka pētnieki analizē arī to, kā vietējā kopiena redz kultūras vērtību saglabāšanu militāra apdraudējuma gadījumā. Tas ir būtisks pienesums valsts drošības un kultūras noturības stiprināšanā.

• Savāktie audio, video un fotomateriāli papildinās Latvijas Folkloras krātuvi.
• Ekspedīcijas mērķis ir izstrādāt vadlīnijas kultūras mantojuma aizsardzībai.
• Nautrēni izvēlēti to aktīvās kopienas dēļ, kas pērn iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Iegūtās zināšanas pētnieki plāno nodot atpakaļ iedzīvotājiem, rīkojot mācības par kultūras vērtību saglabāšanu nākotnē. Šī pieeja nodrošina, ka zinātniskais darbs kalpo ne tikai arhīviem, bet arī reālai kopienas stiprināšanai.