Saeima aicina NATO valstis atvēlēt 0,25% no IKP atbalstam Ukrainai
Latvijas parlaments ir nācis klajā ar stingru aicinājumu NATO sabiedrotajiem, mudinot noteikt 0,25% no iekšzemes kopprodukta kā minimālo ikgadējo militārā atbalsta slieksni Ukrainai. Šis solis tiek uzskatīts par būtisku soli alianses vienotības un kolektīvās drošības stiprināšanā.
Saeimas paziņojumā uzsvērts, ka Krievija joprojām ir galvenais ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai. Tā ir bīstama realitāte. Parlamentārieši norāda, ka NATO austrumu flanga valstis ikdienā saskaras ar hibrīduzbrukumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, dezinformāciju un gaisa telpas pārkāpumiem. Tas prasa tūlītēju rīcību.
Galvenie uzstādījumi drošības politikā:
- Sabiedroto aktīvāka iesaiste NATO aktivitātē "Austrumu sardze" Latvijā.
- Militārās industrijas kapacitātes un piegādes ķēžu noturības stiprināšana.
- Inovatīvu aizsardzības spēju, tostarp pretdronu sistēmu, strauja ieviešana.
- Kolektīvās aizsardzības pilnveide atbilstoši Hāgas samitā pieņemtajiem lēmumiem.
Latvija jau šobrīd demonstrē augstu atbildības sajūtu, aizsardzībai novirzot 4,9% no sava IKP, un līdz 2027. gadam šis rādītājs sasniegs vismaz piecus procentus. Tas ir nopietns ieguldījums. Saeima aicina arī citas dalībvalstis rīkoties tikpat izlēmīgi, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti visā reģionā.
Saeima uzsver, ka vienota, spēcīga un kaujas spējīga NATO ir galvenais atturēšanas instruments un visas eiroatlantiskās telpas drošības pamats.
Gaidāmais NATO samits Ankarā, kas notiks 7. un 8. jūlijā, būs izšķirošs brīdis šo mērķu nostiprināšanai. Aliansei ir jāpierāda sava spēja reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem. Tikai ar konsekventu un mērķtiecīgu rīcību iespējams nodrošināt ilgstošu mieru un drošību.
