Armēnijā notiek parlamenta vēlēšanas: izšķiras valsts nākotne
Armēnijas vēlētāji šodien dodas pie balsošanas urnām, lai izraudzītos jauno parlamenta sastāvu un noteiktu valsts turpmāko ģeopolitisko kursu. Šis balsojums ir izšķirošs brīdis nācijas vēsturē. Uz spēles ir liktas attiecības ar kaimiņvalstīm Azerbaidžānu un Turciju, kā arī valsts vieta starp Krieviju un Rietumu pasauli.
Vēlēšanās piedalās 17 partijas un divi politiskie bloki, kas cīnās par 101 deputāta vietu. Kopumā savu balsi var atdot aptuveni 2,5 miljoni vēlētāju. Pašreizējais premjerministrs Nikola Pašinjans kandidē uz trešo pilnvaru termiņu. Viņš vēlas nostiprināt savu varu. Ja Pašinjans uzvarēs, viņš kļūs par pirmo līderi Armēnijā kopš 1991. gada, kurš pie stūres atradies ilgāk par desmit gadiem.
Ārpolitiskais pagrieziens un drošības izaicinājumi
Pēc 2023. gada kara, kurā Azerbaidžāna pārņēma kontroli pār Kalnu Karabahu, Armēnijas valdība ir būtiski mainījusi savu stratēģiju. Krievijas drošības garantijas izrādījās neefektīvas. Pašinjana administrācija tagad aktīvi meklē ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību un ASV. Valdība uzskata, ka miera līgums ar Azerbaidžānu ir vitāli nepieciešams valsts attīstībai. Tas nozīmē arī robežu atvēršanu ar Turciju. Daļa sabiedrības gan iebilst pret šādu kursu. Viņi pieprasa neaizmirst Kalnu Karabahas vēsturi.
Vašingtonas deklarācija iezīmē jaunu ceļu uz attiecību normalizēšanu reģionā, taču tās īstenošana joprojām ir trausla un atkarīga no vairāku pušu politiskās gribas.
Ārējais spiediens un vēlēšanu norise
Krievija vēlēšanu priekšvakarā ir pastiprinājusi spiedienu uz Armēniju. Tiek ziņots par tirdzniecības ierobežojumiem un mēģinājumiem ietekmēt vēlētāju izvēli. Saskaņā ar izskanējušo informāciju, Kremlis izveidojis īpašu struktūru ietekmes operācijām valstī. Opozīcijas spēki, kurus vada ar Krieviju saistīti uzņēmēji, aktīvi kritizē Pašinjana proeiropeisko politiku. Viņi sola atgriezties pie ciešākas sadarbības ar Maskavu. Šī cīņa noteiks Armēnijas turpmāko trajektoriju.
