Latvijas ārējai robežai plāno noteikt 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tehniskās infrastruktūras ilgtermiņa uzturēšanu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Aizsargjoslu likumā. Tie paredz gar Latvijas ārējo sauszemes robežu izveidot 30 metru platu aizsargjoslu.
Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka īpašu režīmu 12 metru joslai no robežlīnijas. Tomēr pieredze rāda, ka ar to nav pietiekami, lai efektīvi apsaimniekotu robežžogus un modernās tehnoloģiskās sistēmas. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens norāda, ka jaunais regulējums ir būtisks solis gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības drošības stiprināšanā.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas?
- Bojājumu novēršana: 2024. gadā vien fiksēti vairāk nekā 160 gadījumi, kad krītoši koki vai zari radījuši postījumus robežas infrastruktūrai.
- Izmaksu optimizācija: savlaicīga aizsargjoslas apsaimniekošana ļaus samazināt remontdarbu izdevumus nākotnē.
- Drošības risku mazināšana: bojāta infrastruktūra var atvieglot nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Jaunais regulējums palīdzēs novērst bojājumus, samazināt izmaksas ilgtermiņā un stiprināt spēju efektīvi aizsargāt valsts robežu, uzsver likumprojekta virzītāji.
Jaunizveidotajā aizsargjoslā tiks ierobežota būvniecība un citas darbības, kuras iepriekš nav saskaņotas ar atbildīgajām iestādēm. Īpašniekiem būs pienākums savlaicīgi novākt kokus, kas apdraud robežas drošību, un atsevišķos darījumos ar nekustamo īpašumu būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana. Likumdevēji uzsver, ka šie ierobežojumi ir samērīgi un vērsti uz sabiedrības drošības interešu aizsardzību. Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl būs jābalso Saeimas galīgajā lasījumā.
