Latvijā algu pieaugums būtiski palēninājies: dati par 2026. gadu
Latvijas darba tirgū iezīmējusies jauna tendence – atalgojuma kāpuma temps ir būtiski samazinājies, pārsteidzot ekonomistus ar savu straujumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī sasniegusi 1831 eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā pirms gada.
Lai gan algas joprojām aug straujāk par inflāciju, kas bija 2,9%, iedzīvotāju pirktspējas pieaugums kļūst arvien mērenāks. Eksperti norāda, ka šāda bremzēšanās notikusi ātrāk, nekā prognozēts, un to ietekmē vairāki faktori:
- Augstas enerģijas izmaksas un vājš ārējais pieprasījums.
- Uzņēmumu piesardzība saistībā ar peļņas maržu saglabāšanu.
- Ģeopolitiskā un ekonomiskā nenoteiktība.
- Darbinieku retāka vēlme mainīt darbavietu, kas mazina spiedienu uz algu celšanu.
Nozaru atšķirības un darba tirgus saspīlējums
Neskatoties uz algu kāpuma tempu kritumu, darba tirgus saglabājas saspringts. Bezdarba līmenis svārstās ap 7%, un daudzās nozarēs joprojām jūtams darbaspēka trūkums. Tomēr uzņēmumu izmaksas un konkurētspējas izaicinājumi liek darba devējiem rūpīgāk izvērtēt izdevumus.
Algu kāpuma bremzēšanās šķiet pārlieku strauja un tādēļ grūti skaidrojama tikai ar fundamentāliem ekonomikas faktoriem, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.
Straujākais atalgojuma pieaugums šī gada sākumā novērots enerģētikā, komunālajos pakalpojumos un tirdzniecībā, savukārt būvniecībā, veselības aprūpē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē tas bijis visai pieticīgs, nepārsniedzot 2%. Ekonomisti prognozē, ka turpmākajos gados algu pieaugums saglabāsies, taču tas būs lēnāks nekā iepriekšējā periodā, kas var atstāt ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu.
