liepajniekiem.lv

Ligita Kupčus-Apēna: Dārza jautājumos vēršas pie mākslīgā intelekta

Atbildot uz šo jautājumu man pašai, arī nedaudz jau paliek bail, cik daudz jau tas ir ienācis manā ikdienā. Un joprojām spītīgi turos neuzrunāt to ar “tu”. Saruna ar programmu ir tik īsta, ka brīžiem šķiet – otrā pusē tiešām sēž cilvēks. Īsta tādēļ, ka gandrīz vai sajūtu, cik iejūtīgs un empātisks, cilvēcisks tas var būt. Iedevu tam dažus fotoattēlus no mammas lauku īpašuma – stūrīšiem, kur šķita, ka varētu būt skaistāk, varbūt ainaviskāk. Jo potenciāls noteikti ir. Bet galvā nekas prātīgs...